Māte
Ar
smieklu grumbiņām līdzās rūpju rievām,
Ar
laimes stepēm un sāpju stīgām,
Ar
nevaldāmu degsmi un saguruma aizām,
Ar
ievziedu nakts mieru un pērkona grāvieniem skaļiem,
Ar
ticību, nesatricināmi maigu,
Ar
sirdi, kas mīl, cieš un gādā.
Tik
nesavtīgi, tik priekā trīsoši,
Tu
netiepies un negaudies,
Tu
zini, ka tava esība svēta,
Tu
zini, ka esi laimes putekšņu apbērta,
Un
mūžības rakstos ierakstīta,
Jo
savās plaukstās izdiedzē nākotni.
Tu
raudi, kad neredz neviens un sāpēs čokurā velcies, kad jūti, ka bērnam sāp.
Tu
smejies un priecājies par katru virsotni, ko dzīves ceļi bērnam nes.
Tu
esi, lai būtu.
Nav
nekā svētāka šai pasaulē par māti..
Zemes
māti.
Bērna
māti.
Māti,
kuras klēpī izlolots, izsapņots bērns -
Bērns,
kurš mūsu tagadne un nākotne.
/Māra Majore – Linē/