Mirklis pirms..
Apstājies, pieklusis mirkis. Sastidzis. Mirkis pirms.. Pirms taurenis pirmo reizi paceļas spārnos,pirms atveras zieds, pirms lietus lāse debesīs pārtop par sniegpārslu ,pirms notikuma, ko gaidi.. Mirkis, kas reizē īss un reizē tik neizturami ilgs.
Kā sala sastindzinātai ūdens lāsei zināt, kas būs tālāk? Mirkli pēc sastingšanas?
Kā vilnim, kas neapturami traucas pret krastu,zināt, cik stiprs tas būs?
Kā cilvēkam zināt, kā apturēto mirkli tālāk izdzīvot? Ļauties vēja un saules dejai vai apstāties? Būt neaprakstāmi skaistai un stiprai vētrai vai rāmam vakarvējam?
Satraucošs , neparasts mirklis, kas kņudina, reibina un liek aizmirst par visu citu uz pasaules.
Mirklis pirms.. Tik neparedzams, tik gaidpilns un tādēļ tik smeldzīgi skaists.
Un.. tā mazie mirkļi savijas dzīparos un tavu dzīvi par tavu mirkli izveido.
Ja mēs zinātu, kas būs pēc gaidītā mirkļa,tad zustu tā burvība.. Neparedzamība apreibina. Tādēļ taurenis ceļas spārnos un vilnis sitas pret klinti- jo mirkis pirms ir reizē sākums tam, kas būs. Jaunam mirklim. Tavam mirklim.
Māra Majore-Linē