Sekunde

Pieveru acis un tūkstoškrāsu karuselis steidz. Sekundes, mirkļi, asaras, smiekli, viss vienkopus. Tik tuvu. 

Karuselis kļuvis pārāk ātrs un steidz savu krāšņumu pārlieku ātri rādīt. Galva noreibst, sirds apmulst. Visa daudz un visas krāsas vienkopus. Vienaldzīgi pelēkā, asinskāri sarkanā, mierpilnā zilā, maiguma rozā, dzīvības zaļā un vēl,un vēl..

Atveru acis un redzu šodienu. Ar visām krāsām, kas tajā. Un ko ar šodienu? Un ko ar rītdienu? Vien sekundi pēc sekundes dzīvot. Dienu pēc dienas. Nepiemirstot šīs dienas trauslumu. Mirkļa īsumu, bet īstumu.

Smiekli var pārtapt asarās un asaras smieklos. Dzīve. Ar visām tās krāsām. Dzīvojama sekundi pēc sekundes. 

Zieds- atplaukstot nezina, vai naktī to nenosaldēs salna. Zieds zied, jo tāda ir tā sūtība. Tāpat ar mums.. Ziedēt, dzīvot un būt, nezinot, kad var atnākt salna.

/Māra Majore/