Iemācīties mīlēt sevi
Cēsniece Sanda Sināte jau trešo gadu dzīvo ASV, Kalifornijas štatā, bet bieži apciemo savus mīļos Latvijā. Sanda guvusi pieredzi kā fitnesa trenere, piedalījusies starptautiska mēroga fitnesa modeļu sacensībās, taču turpmāk vēlas palīdzēt sievietēm izprast sevi, dzīvot un sportot veselīgi.
ASV Sandai nebija sapņu zeme. Pāri okeāniem
aizveda sevis izzināšana un ceļojumi. Latvijā studēta žurnālistiku, vēlāk
studiju virziens mainīts uz sabiedriskajām attiecībām, bet saprasts, ka ne
viena, ne otra joma nesaista. Pieņemts lēmums ceļot, lai izprastu sevi. Piemēram,
kādu laiku Sanda dzīvojusi Turcijā.
Palēnām nostiprinājusies interese par
fitnesu. Sanda stāsta: “Man vienmēr gribējās zināt noslēpuma atslēgu, kas
slēpjas zem skaistā fitnesa modeļu tēla. Tolaik fitnesa sacensības kļuva
aizvien populārākas. Latvijā ieguvu fitnesa trenera sertifikāciju, bet šeit tā
arī nesāku strādāt. Pirms trīs gadiem aizbraucu ceļot uz ASV un negaidīti iepazinu
vīrieti, kurš nu jau ir mans vīrs. Esot ASV, visvairāk ilgojos pēc ģimenes -
ceru, ka nākotnē varēsim dzīvot “ar vienu kāju” ASV, bet ar otru, pat vairāk –
Latvijā.
Kalifornijas štatā esmu iepazinusi,
iemīlējusi sevi, te esmu guvusi pārliecību, ka varu sasniegt to, ko vēlos,
īstenot sapņus. Par ASV nevar runāt kopumā, katrs štats ir atšķirīgs.
Kalifornijā cilvēki ēd veselīgi, sporto, daudz uzturas svaigā gaisā. Te ir ASV
veselīguma, fitnesa, jogas, meditācijas paradīze. Aktīvi ir gan jaunie, gan
vairs ne tik jaunie, turklāt - cilvēki šeit māk baudīt dzīvi. Šajā štatā ir daudz
iebraucēju no visas pasaules. Visi ir tik atšķirīgi, ka tas vieno. Visi ir
atbalstoši, saprotoši, vieglāk pieņem tradīcijas. Skolā angļu valodu apguvu ar grūtībām,
bet, esot ASV, man salūza stereotipi un bailes runāt angliski. Neviens
nekritizē un negaida, ka uzreiz runāsi perfekti.
Jā, amerikāņi daudz smaida, bet ne vienmēr
tas ir patiesi, bet zini – es laikam izvēlos mākslīgu, bet tomēr smaidu, nevis
patstāvīgu drūmumu. Man šķiet, Latvijā jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai
saglabātu pozitīvismu, lai ko uzsāktu un sasniegtu. Latvijā ir grūtāk
“izsisties”, bet ASV, vismaz Kalifornijā, jebko ko uzsāc un dari, uztver ar
prieku, atbalsta. ASV dod brīvību uzdrošināties, arī kļūdīties un atkal mēģināt
no jauna.”
No astoņu gadu vecuma Sanda apmeklēja modeļu
skolu Cēsīs, piedalījās gan Latvijas, gan starptautiska mēroga modeļu un
skaistumkonkursos. Tas devis lielu pieredzi – šī bijusi iespēja iemīlēt
skatuvi, iemācīties skaistumkopšanas knifus, apgūt ne tikai glītu gaitu, bet
arī atbildības sajūtu. Diemžēl gūtas arī sāpīgas mācības.
Sanda atminas: “Man bija 16 gadi, kad
piedalījos konkursā Ukrainā. Kāda sieviete organizēja to, kā modeles stāvēs uz
skatuves, un skaļi mikrofonā pateica, lai “pabīdos citviet, jo man esot pārāk
lielas ciskas”. Tas bija pusaudža vecums, kad ķermeņi veidojas. Šādi vārdi
nenobriedušai personībai grauj pašapziņu un veido pārliecību, ka dzīvē ko
sasniegsi tad, ja ciskas būs mazas. Vēl bija kāds gadījums. Man bija apmēram 14
gadi, kad “Druvā” publicēja rakstu ar nosaukumu “Vai viegli būt skaistai?”
Interesants, saistošs virsraksts lasītājam, bet man kā pusaudzei tas uzlika
“rāmīti”.”
Sanda neuzskata, ka modeļu skolas, konkursi
būtu nevēlami, taču uzsver, cik ļoti uzmanīgiem jābūt pedagogiem un ģimenei: “Izteiktajiem
vārdiem ir liela nozīme, tie ietekmē to, kādi veidojas bērna uzskati par
pasauli, vērtībām, būtisko un nebūtisko. Jāpiedomā, kā izskaidrot modeļu
ikdienu, konkursus. Bērnu nedrīkst vērtēt pēc ārējā skaistuma, bet gan pēc
veikuma. Cenšos nelietot vārdus skaists, tievs, resns. Jebkurš no mums ir skaists
un īpašs.
Esmu dzīvojusi no diētas uz diētu, esmu
apēsto devusies “nodzīt” sporta zālē, esmu tiekusies iekļauties stereotipos par
to, kādai man ir jāizskatās. Nav vienkārši iemācīties dzīvot sev un mīlēt sevi,
turklāt nevis ārieni, bet būtību. Man bija nepieciešami daudzi gadi. Taču
sajūta, kad beidzot zini, ka tev nevienam nekas nav jāpierāda, ir fantastiska.”
Sportot un ēst veselībai
ASV Sanda uzsāka fitnesa treniņus un arī
pati sāka trenēt sievietes. Sākotnēji klātienē, bet pirms pusotra gada –
interneta tiešsaistē. Kļūt par fitnesa modeli Sandu pamudināja vēlme pārbaudīt
savus spēkus: “Pateicoties paziņām, mani pamanīja un uzrunāja profesionāla
trenere. Piecus mēnešus trenējos pirmajām sacensībām un ieguvu otro vietu.
Protams, gribēju vēl. Tā trenējos divus gadus, piedalījos sacensībās, un
pēdējās bija Vispasaules fitnesa modeļu šovs, kurā, pārstāvot Latviju, ieguvu
ceturto vietu. Mans mērķis bija tikt top 15, bet izdevās ievērojami labāk. Tagad
ar mierīgu sirdi varu aiziet no profesionālā fitnesa, jo esmu sevi pierādījusi,
un galvenais – izpratusi. Es zināju, ka negribu to darīt ilgtermiņā - tad dzīve
ir tikai sportam. Mosties, ēd, trenējies, guli, ēd un atkal trenējies.”
Kā atzīst Sanda - par laimi, gūtā pieredze pavērusi
sapratni par to, ko viņa vēlas darīt. Sanda turpina būt trenere, bet aizvien
lielāku uzmanību pievērš uzturam, domām, meditācijām. To visu Sanda šogad
padziļināti sāks studēt: “Lielākoties strādāju ar sievietēm, kurām ir ēšanas
traucējumi – bulīmija, anoreksija. Gribu palīdzēt iemācīt dzīvesveidu caur sevis
mīlēšanu un sportošanu veselībai, nevis noteiktam rezultātam. Tiem, kuriem ir
ēšanas traucējumi, galvenais cēlonis ir sevis nemīlēšana. Ēšana, neēšana, ēšana
un pēc tam atbrīvošanās no ēdiena ir atkarība, tāpat kā atkarības no alkohola,
cigaretēm. Sev jāuzdod jautājums - pēc kā patiesībā ilgojies? Kādēļ un ko ēd,
kādēļ sporto? Tad, ka atbildes ir, dzīvi beidzot var baudīt.
Ļoti ceru, ka cilvēki aizvien vairāk sāks
interesēties par to, ko ēd. Nav pareizi kaut ko ēst un kaut ko neēst. Piemēram,
populāra ir ogļhidrātu diēta, kas neko labu organismam nedod. Ir jāēd
pilnvērtīgs uzturs - visas uztura grupas ir vajadzīgas. Ir jāsaprot
uzturvērtības tabula, jāprot lasīt produktu sastāvs. Jāzina, kas ir ogļhidrāti,
tauki, kas olbaltumvielas. To iemācoties, sev pasniedz dāvanu, jo rodas
izpratne, ko patiesībā vajadzētu iemācīt jau skolā.”