Grāmatu Tārpa apjausma
Kādā namā dzīvoja
sirms Grāmatu Tārps. Viņš no sava nama izgāja reti un arī tad, neskatoties ne
pa labi, ne pa kreisi, devās tikai pēc grāmatām. Varētu teikt, ka dzīvi viņš
lasīja, nevis dzīvoja.
Arī todien viņš lasīja. Sev pavisam
neierasti, viņš pacēla acis uz loga pusi. Pie atvērtā loga lidinājās koši
dzeltens Taurenis. „Sveiks!“ teica Taurenis. Un Grāmatu Tārps sasveicinājās.
Taurenis vēlējas sarunu turpināt. Viņš čaloja kā līksms pavasara strautiņš,
stāstīdams, ka tieši šodien pilsētā uz gadatirgu pulcējas ļaudis no
visdažādākajām pasaules vietām. Taurenis bija neizpratnē, kādēļ Grāmatu Tārps
nepošas uz to. Grāmatu Tārps nolaida skatienu: „Esmu izlasījis simtiem, pat
tūkstošiem grāmatu, jo man šķita, ka tikai tā es uzzināšu visu par pasauli.
Savu dzīvi un sevi veltīju zinībām, bet nekad neesmu izgājis pastaigāties bez
mērķa vai devies uz gadatirgu, vai braucis ceļojumā.“
„Ak, kā gan lasīdams gramatas tu grasījies
izzināt visu pasauli. Dzīvoju vien neilgu brīdi uz šīs Zemes, bet zinu, ka
grāmatās uzzināt var daudz, bet dzīvi un šo pasauli izprast var vien to
dzīvojot. Pa īstam. Šeit un tagad. Ieelpojot smaržas, izgaršojot, runājot,
smejoties, raudot. Dzīvojot!“
Sirmais un zinību saliektais Grāmatu Tārps
bija izlasījis tik daudz, ka ticēja jauneklīgajam Taurenim. Un viņš beidzot
devās iepazīt pasauli, par kuru tik daudz bija lasījis.
/Māra Majore – Linē/
P.S. Šis un vēl trīs citi stāstiņi tapa pateicoties "Vinetas un Allas Kārumlādes" (Cēsīs) īpašnieču mudinājumam (paldies par uzticēšanos!). Tagad tie mājo Kārumlādes cepumu namiņos "Atver durvis uz Cēsīm" - lai patīkama lasīšana un priecīga cepumu baudīšana!
