Sulīgu ābolu vai bailes?
Peļu bērns izbijās plēsīga putna. Putns
izbijās cita putna. Citam putnam sirds notrīsēja no meža kaķa veiklā lēciena, kas
par mata tiesu būtu izdzēsis viņa dzīvību. Vai ir kāds, kuram nav bail ne no
kā? Vai baiļu velniņi visu dzīvo radību laiku pa laikam rausta un grauž?
Zēns ar gaišiem, cirtainiem matiem reiz
satika sirmgalvi ar smieklu grumbiņām ap acīm. Zēna acis bija gaišas kā spirgta
vasaras rīta debesis, bet sirds tīra un viegla, tomēr pēdējā laikā tajā sāka
iezagties bailes. No kā? No daudz kā. No nezināmā, no sāpēm, neveiksmēm, no mīļoto
cilvēku neizbēgamās aiziešanas. Zēns satvēra raupjo sirmgalvja roku un ieskatījās
viņa acīs. Viņš atzinās savās bailēs, kas nemanāmi sāka aizmiglot viņa tik
dzidro skatienu. Sirmais vīrs smaidot teica:
- Manu
zēn, bailes nebaro. Tās ir kā izsalcis vilks, kurš vienmēr grib vēl un vēl medījuma.
Jo vairāk bailes barosi, jo stiprākas tās kļūs. Jo stiprākas tās kļūs, jo vājāks
kļūsi tu pats. Bailes apēd sapņus, ieceres un rada aizvien jaunas bailes.
Zēns
saprata, bet vaicāja:
- Kā
gan nebīties neveiksmju, sāpju un nāves?
- Neveiksmes
ir tavs lielākais draugs. Tās palīdzēs pilnveidoties, izdarīt aizvien vairāk un
labāk. Neveiksmes māca un palīdz, tikai jāiemācas to saprast. Sāpes netīk
nevienam, tomēr gan fiziskas, gan sirds sāpes ir dzīves sastāvdaļa. Neesi pārgalvīgs,
bet neesi arī bailīgs. Sāpes var dziedināt, bet bailes tās nedz mazinās, nedz ļaus
no tām izbēgt. Tieši otrādāk - bailes sāpes baro un vairo.
Nāves nebīsties. Tā sagaidīs mūs visus, bet
ar bailēm to aizgaiņāt nevarēsi. Tāpat kā piedzimstam tā arī nomirstam, bet dzīvi
izniekot bailēs nav vērts. Jo labāk apzinies, ka reiz šī dzīve beigsies, jo lielāka
vērtība ir katram mirklim, ko pavadi uz šīs Zemeslodes. Tu vari baidīties un
neuzzināt, ko nozīmē dzīvot. Bet - vari dzīvot un piedzīvot visu. Ja tu dodies
pa ceļu, kura malā aug kupla ābele, kuras zaros saules staru apmīļoti
nogatavojas sulīgi āboli, tu vari paiet garām un baidīties nokosties kumosu, jo
nevēlies skābu ābolu. Tomēr - vari pamēģināt un uzzināt, vai ābols ir skābs vai
sulīgi salds. Tāpat - vari dzīvot bezgaršīgu un bezkrāsainu dzīvi, bet vari
tvert katru tās mirkli un izbaudīt kā sulīgu augli. Būs grūti mirkļi, būs sāpes,
būs neveiksmes un skumjas, bet būs arī piepildījums, prieks, mīlestība,
veiksmes un laime. Dzīve. Ja vien tam visam ļausi notikt un dosi iespēju dzīvei
Būt.
Zēns uzklausīja vīru. Netālu viņš pamanīja ābeli,
kuras zari vai lūza no ābolu pārbagātības. Puika noplūca trīs ābolus un
nobaudīja katru no tiem. Tad viņš devās tālāk ar apņēmības pilnu sirdi – dzīvot
un būt.
/Māra Majore - Linē/